aizgūtC2
verb/ˈaizɡuːt/
Translation
to borrow, to adopt
Pārņemt (no kā, no kurienes), pielāgojot savām vajadzībām; atdarināt (ko apgūtu, iemācītu).
To take over (from something, from somewhere), adapting to one's own needs; to imitate (something learned, acquired).
Present
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | aizgūstu | aizgūstam |
| 2. | aizgūsti | aizgūstat |
| 3. | aizgūst | aizgūst |
Past
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | aizguvu | aizguvām |
| 2. | aizguvi | aizguvāt |
| 3. | aizguva | aizguva |
Future
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | aizgūšu | aizgūsim |
| 2. | aizgūsi | aizgūsiet / aizgūsit |
| 3. | aizgūs | aizgūs |
- Infinitiveaizgūt
- Imperativeaizgūsti
- Imperativeaizgūstiet
- Русскийпозаимствовать, перенять
- Українськазапозичити
- Lietuviųpasiskolinti, perimti