aizgūtC2
veiksmažodis/ˈaizɡuːt/
Vertimas
pasiskolinti, perimti
Pārņemt (no kā, no kurienes), pielāgojot savām vajadzībām; atdarināt (ko apgūtu, iemācītu).
Perimti (iš ko, iš kur), pritaikant savo poreikiams; pamėgdžioti (ką išmokta, įgyta).
Esamasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1. | aizgūstu | aizgūstam |
| 2. | aizgūsti | aizgūstat |
| 3. | aizgūst | aizgūst |
Būtasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1. | aizguvu | aizguvām |
| 2. | aizguvi | aizguvāt |
| 3. | aizguva | aizguva |
Būsimasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1. | aizgūšu | aizgūsim |
| 2. | aizgūsi | aizgūsiet / aizgūsit |
| 3. | aizgūs | aizgūs |
- Bendratisaizgūt
- Liepiamojiaizgūsti
- Liepiamojiaizgūstiet
- Englishto borrow, to adopt
- Русскийпозаимствовать, перенять
- Українськазапозичити