aizgūtC2
darbības vārds/ˈaizɡuːt/
Pārņemt (no kā, no kurienes), pielāgojot savām vajadzībām; atdarināt (ko apgūtu, iemācītu).
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | aizgūstu | aizgūstam |
| 2. | aizgūsti | aizgūstat |
| 3. | aizgūst | aizgūst |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | aizguvu | aizguvām |
| 2. | aizguvi | aizguvāt |
| 3. | aizguva | aizguva |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | aizgūšu | aizgūsim |
| 2. | aizgūsi | aizgūsiet / aizgūsit |
| 3. | aizgūs | aizgūs |
- Nenoteiksmeaizgūt
- Pavēles izteiksmeaizgūsti
- Pavēles izteiksmeaizgūstiet
- Englishto borrow, to adopt
- Русскийпозаимствовать, перенять
- Українськазапозичити
- Lietuviųpasiskolinti, perimti