patapinātC2
darbības vārds/pˈatapinaːt/
Paņemt (ko no kāda), lai (pēc laika viņam) atdotu; aizņemties.
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | patapinu | patapinām |
| 2. | patapini | patapināt |
| 3. | patapina | patapina |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | patapināju | patapinājām |
| 2. | patapināji | patapinājāt |
| 3. | patapināja | patapināja |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | patapināšu | patapināsim |
| 2. | patapināsi | patapināsiet / patapināsit |
| 3. | patapinās | patapinās |
- Nenoteiksmepatapināt
- Pavēles izteiksmepatapini
- Pavēles izteiksmepatapiniet
- Englishto lend, to borrow
- Русскийодолжить, ссудить
- Українськапозичити
- Lietuviųpaskolinti, pasiskolinti