skubinātC2
дієслово/skˈubinaːt/
Переклад
квапити, спонукати
Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, lai (kāds) ko dara; arī mudināt (1).
Своєю мовою, також жестом, поведінкою тощо намагатися домогтися, щоб (хтось) щось робив; також спонукати (1).
Теперішній
| одн. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | skubinu | skubinām |
| 2. | skubini | skubināt |
| 3. | skubina | skubina |
Минулий
| одн. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | skubināju | skubinājām |
| 2. | skubināji | skubinājāt |
| 3. | skubināja | skubināja |
Майбутній
| одн. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | skubināšu | skubināsim |
| 2. | skubināsi | skubināsiet / skubināsit |
| 3. | skubinās | skubinās |
- Інфінітивskubināt
- Наказовийskubini
- Наказовийskubiniet
- Englishto urge, to hurry, to spur
- Русскийторопить, побуждать
- Lietuviųraginti, skubinti