skubinātC2
veiksmažodis/skˈubinaːt/
Vertimas
raginti, skubinti
Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, lai (kāds) ko dara; arī mudināt (1).
Savo kalba, taip pat gestu, elgesiu ir pan. stengtis pasiekti, kad (kažkas) ką nors darytų; taip pat raginti (1).
Esamasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1. | skubinu | skubinām |
| 2. | skubini | skubināt |
| 3. | skubina | skubina |
Būtasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1. | skubināju | skubinājām |
| 2. | skubināji | skubinājāt |
| 3. | skubināja | skubināja |
Būsimasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1. | skubināšu | skubināsim |
| 2. | skubināsi | skubināsiet / skubināsit |
| 3. | skubinās | skubinās |
- Bendratisskubināt
- Liepiamojiskubini
- Liepiamojiskubiniet
- Englishto urge, to hurry, to spur
- Русскийторопить, побуждать
- Українськаквапити, спонукати