skubinātC2
глагол/skˈubinaːt/
Перевод
торопить, побуждать
Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, lai (kāds) ko dara; arī mudināt (1).
Своей речью, также жестом, поведением и т. п. стараться добиться, чтобы (кто-либо) что-либо делал; также побуждать (1).
Настоящее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | skubinu | skubinām |
| 2. | skubini | skubināt |
| 3. | skubina | skubina |
Прошедшее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | skubināju | skubinājām |
| 2. | skubināji | skubinājāt |
| 3. | skubināja | skubināja |
Будущее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | skubināšu | skubināsim |
| 2. | skubināsi | skubināsiet / skubināsit |
| 3. | skubinās | skubinās |
- Инфинитивskubināt
- Повелительноеskubini
- Повелительноеskubiniet
- Englishto urge, to hurry, to spur
- Українськаквапити, спонукати
- Lietuviųraginti, skubinti