skubinātC2
darbības vārds/skˈubinaːt/
Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, lai (kāds) ko dara; arī mudināt (1).
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | skubinu | skubinām |
| 2. | skubini | skubināt |
| 3. | skubina | skubina |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | skubināju | skubinājām |
| 2. | skubināji | skubinājāt |
| 3. | skubināja | skubināja |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | skubināšu | skubināsim |
| 2. | skubināsi | skubināsiet / skubināsit |
| 3. | skubinās | skubinās |
- Nenoteiksmeskubināt
- Pavēles izteiksmeskubini
- Pavēles izteiksmeskubiniet
- Englishto urge, to hurry, to spur
- Русскийторопить, побуждать
- Українськаквапити, спонукати
- Lietuviųraginti, skubinti