skubinātC2
verb/skˈubinaːt/
Translation
to urge, to hurry, to spur
Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, lai (kāds) ko dara; arī mudināt (1).
To try, by one's speech, also gesture, behaviour, etc., to get (someone) to do something; also to urge (1).
Present
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | skubinu | skubinām |
| 2. | skubini | skubināt |
| 3. | skubina | skubina |
Past
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | skubināju | skubinājām |
| 2. | skubināji | skubinājāt |
| 3. | skubināja | skubināja |
Future
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | skubināšu | skubināsim |
| 2. | skubināsi | skubināsiet / skubināsit |
| 3. | skubinās | skubinās |
- Infinitiveskubināt
- Imperativeskubini
- Imperativeskubiniet
- Русскийторопить, побуждать
- Українськаквапити, спонукати
- Lietuviųraginti, skubinti