uzkavētiesC2
дієслово/ˈuzkaʋeːties/
Переклад
затриматися, забаритися
Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku, arī reizēm.
Бути, перебувати (де, в якомусь місці, у когось), зазвичай нетривалий час, також інколи.
Теперішній
| одн. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | uzkavējos | uzkavējamies |
| 2. | uzkavējies | uzkavējaties |
| 3. | uzkavējas | uzkavējas |
Минулий
| одн. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | uzkavējos | uzkavējāmies |
| 2. | uzkavējies | uzkavējāties |
| 3. | uzkavējās | uzkavējās |
Майбутній
| одн. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | uzkavēšos | uzkavēsimies |
| 2. | uzkavēsies | uzkavēsieties / uzkavēsities |
| 3. | uzkavēsies | uzkavēsies |
- Інфінітивuzkavēties
- Наказовийuzkavējies
- Наказовийuzkavējieties
- Englishto linger, to stay, to dwell
- Русскийзадержаться, помедлить
- Lietuviųužtrukti, pasilikti
- apstātiesзупинитися