uzkavētiesC2
veiksmažodis/ˈuzkaʋeːties/
Vertimas
užtrukti, pasilikti
Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku, arī reizēm.
Būti, esti, viešėti (kur, kokioje vietoje, pas ką nors), paprastai neilgą laiką, taip pat kartais.
Esamasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1. | uzkavējos | uzkavējamies |
| 2. | uzkavējies | uzkavējaties |
| 3. | uzkavējas | uzkavējas |
Būtasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1. | uzkavējos | uzkavējāmies |
| 2. | uzkavējies | uzkavējāties |
| 3. | uzkavējās | uzkavējās |
Būsimasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1. | uzkavēšos | uzkavēsimies |
| 2. | uzkavēsies | uzkavēsieties / uzkavēsities |
| 3. | uzkavēsies | uzkavēsies |
- Bendratisuzkavēties
- Liepiamojiuzkavējies
- Liepiamojiuzkavējieties
- Englishto linger, to stay, to dwell
- Русскийзадержаться, помедлить
- Українськазатриматися, забаритися
- apstātiessustoti