uzkavētiesC2
darbības vārds/ˈuzkaʋeːties/
Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku, arī reizēm.
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | uzkavējos | uzkavējamies |
| 2. | uzkavējies | uzkavējaties |
| 3. | uzkavējas | uzkavējas |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | uzkavējos | uzkavējāmies |
| 2. | uzkavējies | uzkavējāties |
| 3. | uzkavējās | uzkavējās |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | uzkavēšos | uzkavēsimies |
| 2. | uzkavēsies | uzkavēsieties / uzkavēsities |
| 3. | uzkavēsies | uzkavēsies |
- Nenoteiksmeuzkavēties
- Pavēles izteiksmeuzkavējies
- Pavēles izteiksmeuzkavējieties
- Englishto linger, to stay, to dwell
- Русскийзадержаться, помедлить
- Українськазатриматися, забаритися
- Lietuviųužtrukti, pasilikti