uzkavētiesC2
глагол/ˈuzkaʋeːties/
Перевод
задержаться, помедлить
Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku, arī reizēm.
Быть, находиться, пребывать (где, в каком-либо месте, у кого-либо), обычно недолгое время, также иногда.
Настоящее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | uzkavējos | uzkavējamies |
| 2. | uzkavējies | uzkavējaties |
| 3. | uzkavējas | uzkavējas |
Прошедшее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | uzkavējos | uzkavējāmies |
| 2. | uzkavējies | uzkavējāties |
| 3. | uzkavējās | uzkavējās |
Будущее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | uzkavēšos | uzkavēsimies |
| 2. | uzkavēsies | uzkavēsieties / uzkavēsities |
| 3. | uzkavēsies | uzkavēsies |
- Инфинитивuzkavēties
- Повелительноеuzkavējies
- Повелительноеuzkavējieties
- Englishto linger, to stay, to dwell
- Українськазатриматися, забаритися
- Lietuviųužtrukti, pasilikti
- apstātiesостановиться