uzkavētiesC2
verb/ˈuzkaʋeːties/
Translation
to linger, to stay, to dwell
Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku, arī reizēm.
To be, to be located, to stay (somewhere, in some place, with someone), usually for a short time, also occasionally.
Present
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | uzkavējos | uzkavējamies |
| 2. | uzkavējies | uzkavējaties |
| 3. | uzkavējas | uzkavējas |
Past
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | uzkavējos | uzkavējāmies |
| 2. | uzkavējies | uzkavējāties |
| 3. | uzkavējās | uzkavējās |
Future
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | uzkavēšos | uzkavēsimies |
| 2. | uzkavēsies | uzkavēsieties / uzkavēsities |
| 3. | uzkavēsies | uzkavēsies |
- Infinitiveuzkavēties
- Imperativeuzkavējies
- Imperativeuzkavējieties
- Русскийзадержаться, помедлить
- Українськазатриматися, забаритися
- Lietuviųužtrukti, pasilikti
- apstātiesto stop