titulētC2
darbības vārds/tˈituleːt/
Minēt (kāda) titulu (1), uzrunājot (to) vai runājot, rakstot (par to).
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | titulēju | titulējam |
| 2. | titulē | titulējat |
| 3. | titulē | titulē |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | titulēju | titulējām |
| 2. | titulēji | titulējāt |
| 3. | titulēja | titulēja |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | titulēšu | titulēsim |
| 2. | titulēsi | titulēsiet / titulēsit |
| 3. | titulēs | titulēs |
- Nenoteiksmetitulēt
- Pavēles izteiksmetitulē
- Pavēles izteiksmetitulējiet
- Englishto title, to entitle
- Русскийтитуловать, озаглавить
- Українськатитулувати, озаглавити
- Lietuviųtituluoti