pilnvarojumsC1
noun/pˈillnʋaruojums/1. declension · masculine
Translation
authorization, mandate
Vienpusīgs akts, ar ko pilnvardevējs pilnvaro personu, organizāciju u. tml. veikt noteiktu darbību.
A unilateral act by which a principal authorizes a person, organization, etc. to perform a specified action.
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| N | pilnvarojums | pilnvarojumi |
| Ģ | pilnvarojuma | pilnvarojumu |
| D | pilnvarojumam | pilnvarojumiem |
| A | pilnvarojumu | pilnvarojumus |
| L | pilnvarojumā | pilnvarojumos |
| V | pilnvarojum | pilnvarojumi |
- Русскийполномочие, доверенность
- Українськаповноваження, уповноваження
- Lietuviųįgaliojimas
- mandātsmandate