pilnvarojumsC1
іменник/pˈillnʋaruojums/1. відміна · чоловічий
Переклад
повноваження, уповноваження
Vienpusīgs akts, ar ko pilnvardevējs pilnvaro personu, organizāciju u. tml. veikt noteiktu darbību.
Односторонній акт, яким довіритель уповноважує особу, організацію тощо вчинити певну дію.
| одн. | мн. | |
|---|---|---|
| N | pilnvarojums | pilnvarojumi |
| Ģ | pilnvarojuma | pilnvarojumu |
| D | pilnvarojumam | pilnvarojumiem |
| A | pilnvarojumu | pilnvarojumus |
| L | pilnvarojumā | pilnvarojumos |
| V | pilnvarojum | pilnvarojumi |
- Englishauthorization, mandate
- Русскийполномочие, доверенность
- Lietuviųįgaliojimas
- mandātsмандат