pilnvarojumsC1
существительное/pˈillnʋaruojums/1. склонение · мужской
Перевод
полномочие, доверенность
Vienpusīgs akts, ar ko pilnvardevējs pilnvaro personu, organizāciju u. tml. veikt noteiktu darbību.
Односторонний акт, которым доверитель уполномочивает лицо, организацию и т. п. совершить определённое действие.
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| N | pilnvarojums | pilnvarojumi |
| Ģ | pilnvarojuma | pilnvarojumu |
| D | pilnvarojumam | pilnvarojumiem |
| A | pilnvarojumu | pilnvarojumus |
| L | pilnvarojumā | pilnvarojumos |
| V | pilnvarojum | pilnvarojumi |
- Englishauthorization, mandate
- Українськаповноваження, уповноваження
- Lietuviųįgaliojimas
- mandātsмандат