beidzējsC2
noun/bˈeidzeːjs/1. declension · masculine
Translation
graduate, finisher, leaver
Cilvēks, kas beidz (kādu darbu).
A person who finishes (some work).
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| N | beidzējs | beidzēji |
| Ģ | beidzēja | beidzēju |
| D | beidzējam | beidzējiem |
| A | beidzēju | beidzējus |
| L | beidzējā | beidzējos |
| V | beidzēj | beidzēji |
- Русскийвыпускник
- Українськавипускник
- Lietuviųbaigiantysis, absolventas
- abiturients
- absolventsgraduate
Structurebeidzējs· beidz, beig
derived from beigt
Same root
beigasendbeigasbeigtiesto end, to finishbeigtiespabeigtto finish, to completepabeigtbeigtto finish, to endbeigtbeidzotfinally, at lastbeidzotizbeigtto end, to terminateizbeigtpabeigšanacompletion, finishingpabeigšanavisbeidzotfinally, at lastvisbeidzotizbeigšanatermination, cessationizbeigšanabeigšanaending, finishingbeigšananobeigumsending, conclusionnobeigumsizbeigtiesto cease, to run outizbeigties
+9 more in this family
nobeigtto finish, to endnobeigtizbeigšanāscessation, expiryizbeigšanāsnobeigtiesto end, to die offnobeigtiespiebeigtto finish off, to kill offpiebeigtbeigšanāsending, expirationbeigšanāsnebeidzamiendlessly, infinitelynebeidzamisabeigtto ruin, to wrecksabeigtpabeigtībacompleteness, finalitypabeigtībanepabeigtībaincompleteness, unfinished statenepabeigtība