beidzējsC2
lietvārds/bˈeidzeːjs/1. deklinācija · vīriešu
Cilvēks, kas beidz (kādu darbu).
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| N | beidzējs | beidzēji |
| Ģ | beidzēja | beidzēju |
| D | beidzējam | beidzējiem |
| A | beidzēju | beidzējus |
| L | beidzējā | beidzējos |
| V | beidzēj | beidzēji |
- Englishgraduate, finisher, leaver
- Русскийвыпускник
- Українськавипускник
- Lietuviųbaigiantysis, absolventas
- abiturients
- absolvents
Uzbūvebeidzējs· beidz, beig
atvasināts no beigt