sabeigtC2
darbības vārds/sˈabeiɡt/
Parasti savienojumā ar "sevi": intensīvi, arī ilgāku laiku ko darot, arī pārdzīvojot, izraisīt (sev) ļoti nevēlamu fizisku vai psihisku stāvokli.
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | sabeidzu | sabeidzam |
| 2. | sabeidz | sabeidzat |
| 3. | sabeidz | sabeidz |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | sabeidzu | sabeidzām |
| 2. | sabeidzi | sabeidzāt |
| 3. | sabeidza | sabeidza |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | sabeigšu | sabeigsim |
| 2. | sabeigsi | sabeigsiet / sabeigsit |
| 3. | sabeigs | sabeigs |
- Nenoteiksmesabeigt
- Pavēles izteiksmesabeidz
- Pavēles izteiksmesabeidziet
- Englishto ruin, to wreck, to finish off
- Русскийдоконать, загубить
- Українськадоконати, занапастити
- Lietuviųpribaigti, sugadinti
Uzbūvesabeigt· beidz, beig
atvasināts no beigt