aizrunātiesC2
verb/ˈaizrunaːties/
Translation
to get carried away talking, to misspeak
Iesākt runāt un tūlīt pārtraukt; <em>(biežāk)</em> ierunāties.
To begin to speak and immediately stop; (more often) to speak up.
Present
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | aizrunājos | aizrunājamies |
| 2. | aizrunājies | aizrunājaties |
| 3. | aizrunājas | aizrunājas |
Past
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | aizrunājos | aizrunājāmies |
| 2. | aizrunājies | aizrunājāties |
| 3. | aizrunājās | aizrunājās |
Future
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | aizrunāšos | aizrunāsimies |
| 2. | aizrunāsies | aizrunāsieties / aizrunāsities |
| 3. | aizrunāsies | aizrunāsies |
- Infinitiveaizrunāties
- Imperativeaizrunājies
- Imperativeaizrunājieties
- Русскийзаговориться, обмолвиться
- Українськазаговоритися, обмовитися
- Lietuviųužsikalbėti, prasitarti
- atrunātiesto make excuses