aizrunātiesC2
глагол/ˈaizrunaːties/
Перевод
заговориться, обмолвиться
Iesākt runāt un tūlīt pārtraukt; <em>(biežāk)</em> ierunāties.
Начать говорить и тут же прервать; (чаще) заговорить.
Настоящее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | aizrunājos | aizrunājamies |
| 2. | aizrunājies | aizrunājaties |
| 3. | aizrunājas | aizrunājas |
Прошедшее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | aizrunājos | aizrunājāmies |
| 2. | aizrunājies | aizrunājāties |
| 3. | aizrunājās | aizrunājās |
Будущее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | aizrunāšos | aizrunāsimies |
| 2. | aizrunāsies | aizrunāsieties / aizrunāsities |
| 3. | aizrunāsies | aizrunāsies |
- Инфинитивaizrunāties
- Повелительноеaizrunājies
- Повелительноеaizrunājieties
- Englishto get carried away talking, to misspeak
- Українськазаговоритися, обмовитися
- Lietuviųužsikalbėti, prasitarti
- atrunātiesотговориться