aizrunātiesC2
дієслово/ˈaizrunaːties/
Переклад
заговоритися, обмовитися
Iesākt runāt un tūlīt pārtraukt; <em>(biežāk)</em> ierunāties.
Почати говорити й одразу урвати; (частіше) заговорити.
Теперішній
| одн. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | aizrunājos | aizrunājamies |
| 2. | aizrunājies | aizrunājaties |
| 3. | aizrunājas | aizrunājas |
Минулий
| одн. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | aizrunājos | aizrunājāmies |
| 2. | aizrunājies | aizrunājāties |
| 3. | aizrunājās | aizrunājās |
Майбутній
| одн. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | aizrunāšos | aizrunāsimies |
| 2. | aizrunāsies | aizrunāsieties / aizrunāsities |
| 3. | aizrunāsies | aizrunāsies |
- Інфінітивaizrunāties
- Наказовийaizrunājies
- Наказовийaizrunājieties
- Englishto get carried away talking, to misspeak
- Русскийзаговориться, обмолвиться
- Lietuviųužsikalbėti, prasitarti
- atrunātiesвідмовлятися