aizrunātiesC2
veiksmažodis/ˈaizrunaːties/
Vertimas
užsikalbėti, prasitarti
Iesākt runāt un tūlīt pārtraukt; <em>(biežāk)</em> ierunāties.
Pradėti kalbėti ir tuoj nutraukti; (dažniau) prabilti.
Esamasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1. | aizrunājos | aizrunājamies |
| 2. | aizrunājies | aizrunājaties |
| 3. | aizrunājas | aizrunājas |
Būtasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1. | aizrunājos | aizrunājāmies |
| 2. | aizrunājies | aizrunājāties |
| 3. | aizrunājās | aizrunājās |
Būsimasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1. | aizrunāšos | aizrunāsimies |
| 2. | aizrunāsies | aizrunāsieties / aizrunāsities |
| 3. | aizrunāsies | aizrunāsies |
- Bendratisaizrunāties
- Liepiamojiaizrunājies
- Liepiamojiaizrunājieties
- Englishto get carried away talking, to misspeak
- Русскийзаговориться, обмолвиться
- Українськазаговоритися, обмовитися
- atrunātiesišsisukinėti