atrunātiesC2
verb/ˈatrunaːties/
Translation
to make excuses, to beg off
Aizbildinoties (ar ko), atteikties, izvairīties (no kā).
To refuse, to evade (something) by making excuses (with something).
Present
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | atrunājos | atrunājamies |
| 2. | atrunājies | atrunājaties |
| 3. | atrunājas | atrunājas |
Past
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | atrunājos | atrunājāmies |
| 2. | atrunājies | atrunājāties |
| 3. | atrunājās | atrunājās |
Future
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | atrunāšos | atrunāsimies |
| 2. | atrunāsies | atrunāsieties / atrunāsities |
| 3. | atrunāsies | atrunāsies |
- Infinitiveatrunāties
- Imperativeatrunājies
- Imperativeatrunājieties
- Русскийотговориться, отнекиваться
- Українськавідмовлятися, відговоритися
- Lietuviųišsisukinėti, teisintis
- atteiktiesto refuse
- izvairītiesto avoid
- iebilstto object
- aizrunātiesto get carried away talking