atrunātiesC2
darbības vārds/ˈatrunaːties/
Aizbildinoties (ar ko), atteikties, izvairīties (no kā).
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | atrunājos | atrunājamies |
| 2. | atrunājies | atrunājaties |
| 3. | atrunājas | atrunājas |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | atrunājos | atrunājāmies |
| 2. | atrunājies | atrunājāties |
| 3. | atrunājās | atrunājās |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | atrunāšos | atrunāsimies |
| 2. | atrunāsies | atrunāsieties / atrunāsities |
| 3. | atrunāsies | atrunāsies |
- Nenoteiksmeatrunāties
- Pavēles izteiksmeatrunājies
- Pavēles izteiksmeatrunājieties
- Englishto make excuses, to beg off
- Русскийотговориться, отнекиваться
- Українськавідмовлятися, відговоритися
- Lietuviųišsisukinėti, teisintis