uzsmēķētC2
дієслово/ˈuzsmeːceːt/
Переклад
закурити
Neilgu laiku, arī reizēm smēķēt.
Курити недовго, також зрідка.
Теперішній
| одн. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | uzsmēķēju | uzsmēķējam |
| 2. | uzsmēķē | uzsmēķējat |
| 3. | uzsmēķē | uzsmēķē |
Минулий
| одн. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | uzsmēķēju | uzsmēķējām |
| 2. | uzsmēķēji | uzsmēķējāt |
| 3. | uzsmēķēja | uzsmēķēja |
Майбутній
| одн. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | uzsmēķēšu | uzsmēķēsim |
| 2. | uzsmēķēsi | uzsmēķēsiet / uzsmēķēsit |
| 3. | uzsmēķēs | uzsmēķēs |
- Інфінітивuzsmēķēt
- Наказовийuzsmēķē
- Наказовийuzsmēķējiet
- Englishto light up a smoke, to have a cigarette
- Русскийзакурить
- Lietuviųužsirūkyti