uzsmēķētC2
verb/ˈuzsmeːceːt/
Translation
to light up a smoke, to have a cigarette
Neilgu laiku, arī reizēm smēķēt.
To smoke for a short time, also occasionally.
Present
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | uzsmēķēju | uzsmēķējam |
| 2. | uzsmēķē | uzsmēķējat |
| 3. | uzsmēķē | uzsmēķē |
Past
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | uzsmēķēju | uzsmēķējām |
| 2. | uzsmēķēji | uzsmēķējāt |
| 3. | uzsmēķēja | uzsmēķēja |
Future
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | uzsmēķēšu | uzsmēķēsim |
| 2. | uzsmēķēsi | uzsmēķēsiet / uzsmēķēsit |
| 3. | uzsmēķēs | uzsmēķēs |
- Infinitiveuzsmēķēt
- Imperativeuzsmēķē
- Imperativeuzsmēķējiet
- Русскийзакурить
- Українськазакурити
- Lietuviųužsirūkyti