uzsmēķētC2
darbības vārds/ˈuzsmeːceːt/
Neilgu laiku, arī reizēm smēķēt.
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | uzsmēķēju | uzsmēķējam |
| 2. | uzsmēķē | uzsmēķējat |
| 3. | uzsmēķē | uzsmēķē |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | uzsmēķēju | uzsmēķējām |
| 2. | uzsmēķēji | uzsmēķējāt |
| 3. | uzsmēķēja | uzsmēķēja |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | uzsmēķēšu | uzsmēķēsim |
| 2. | uzsmēķēsi | uzsmēķēsiet / uzsmēķēsit |
| 3. | uzsmēķēs | uzsmēķēs |
- Nenoteiksmeuzsmēķēt
- Pavēles izteiksmeuzsmēķē
- Pavēles izteiksmeuzsmēķējiet
- Englishto light up a smoke, to have a cigarette
- Русскийзакурить
- Українськазакурити
- Lietuviųužsirūkyti