uzsmēķētC2
глагол/ˈuzsmeːceːt/
Перевод
закурить
Neilgu laiku, arī reizēm smēķēt.
Курить недолго, также изредка.
Настоящее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | uzsmēķēju | uzsmēķējam |
| 2. | uzsmēķē | uzsmēķējat |
| 3. | uzsmēķē | uzsmēķē |
Прошедшее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | uzsmēķēju | uzsmēķējām |
| 2. | uzsmēķēji | uzsmēķējāt |
| 3. | uzsmēķēja | uzsmēķēja |
Будущее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | uzsmēķēšu | uzsmēķēsim |
| 2. | uzsmēķēsi | uzsmēķēsiet / uzsmēķēsit |
| 3. | uzsmēķēs | uzsmēķēs |
- Инфинитивuzsmēķēt
- Повелительноеuzsmēķē
- Повелительноеuzsmēķējiet
- Englishto light up a smoke, to have a cigarette
- Українськазакурити
- Lietuviųužsirūkyti