uzprasītC2
дієслово/ˈuzprasiːt/
Переклад
напроситися, випросити
Pajautāt (kādam ko).
Запитати (когось про щось).
Теперішній
| одн. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | uzprasu | uzprasām |
| 2. | uzprasi | uzprasāt |
| 3. | uzprasa | uzprasa |
Минулий
| одн. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | uzprasīju | uzprasījām |
| 2. | uzprasīji | uzprasījāt |
| 3. | uzprasīja | uzprasīja |
Майбутній
| одн. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | uzprasīšu | uzprasīsim |
| 2. | uzprasīsi | uzprasīsiet / uzprasīsit |
| 3. | uzprasīs | uzprasīs |
- Інфінітивuzprasīt
- Наказовийuzprasi
- Наказовийuzprasiet
- Englishto ask for, to invite oneself
- Русскийнапроситься, выпросить
- Lietuviųišprašyti, prašytis