uzprasītC2
глагол/ˈuzprasiːt/
Перевод
напроситься, выпросить
Pajautāt (kādam ko).
Спросить (кого-либо о чём-либо).
Настоящее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | uzprasu | uzprasām |
| 2. | uzprasi | uzprasāt |
| 3. | uzprasa | uzprasa |
Прошедшее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | uzprasīju | uzprasījām |
| 2. | uzprasīji | uzprasījāt |
| 3. | uzprasīja | uzprasīja |
Будущее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | uzprasīšu | uzprasīsim |
| 2. | uzprasīsi | uzprasīsiet / uzprasīsit |
| 3. | uzprasīs | uzprasīs |
- Инфинитивuzprasīt
- Повелительноеuzprasi
- Повелительноеuzprasiet
- Englishto ask for, to invite oneself
- Українськанапроситися, випросити
- Lietuviųišprašyti, prašytis