uzplītiesC2
дієслово/ˈuzpliːties/
Переклад
нав'язатися
Neatlaidīgi, netaktiski vērsties pie kāda, prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml.; uzmākties.
Наполегливо, нетактовно звертатися до когось, вимагаючи, просячи, пропонуючи тощо; чіплятися.
Теперішній
| одн. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | uzplijos | uzplijamies |
| 2. | uzplijies | uzplijaties |
| 3. | uzplijas | uzplijas |
Минулий
| одн. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | uzplijos | uzplijāmies |
| 2. | uzplijies | uzplijāties |
| 3. | uzplijās | uzplijās |
Майбутній
| одн. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | uzplīšos | uzplīsimies |
| 2. | uzplīsies | uzplīsieties / uzplīsities |
| 3. | uzplīsies | uzplīsies |
- Інфінітивuzplīties
- Наказовийuzplijies
- Наказовийuzplijieties
- Englishto impose oneself, to force oneself on
- Русскийнавязаться
- Lietuviųįkyrėti, primygtinai siūlytis
- uzmāktiesнав'язуватися