uzplītiesC2
darbības vārds/ˈuzpliːties/
Neatlaidīgi, netaktiski vērsties pie kāda, prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml.; uzmākties.
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | uzplijos | uzplijamies |
| 2. | uzplijies | uzplijaties |
| 3. | uzplijas | uzplijas |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | uzplijos | uzplijāmies |
| 2. | uzplijies | uzplijāties |
| 3. | uzplijās | uzplijās |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | uzplīšos | uzplīsimies |
| 2. | uzplīsies | uzplīsieties / uzplīsities |
| 3. | uzplīsies | uzplīsies |
- Nenoteiksmeuzplīties
- Pavēles izteiksmeuzplijies
- Pavēles izteiksmeuzplijieties
- Englishto impose oneself, to force oneself on
- Русскийнавязаться
- Українськанав'язатися
- Lietuviųįkyrėti, primygtinai siūlytis