uzplītiesC2
глагол/ˈuzpliːties/
Перевод
навязаться
Neatlaidīgi, netaktiski vērsties pie kāda, prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml.; uzmākties.
Настойчиво, бестактно обращаться к кому-либо, требуя, прося, предлагая и т. п.; приставать.
Настоящее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | uzplijos | uzplijamies |
| 2. | uzplijies | uzplijaties |
| 3. | uzplijas | uzplijas |
Прошедшее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | uzplijos | uzplijāmies |
| 2. | uzplijies | uzplijāties |
| 3. | uzplijās | uzplijās |
Будущее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | uzplīšos | uzplīsimies |
| 2. | uzplīsies | uzplīsieties / uzplīsities |
| 3. | uzplīsies | uzplīsies |
- Инфинитивuzplīties
- Повелительноеuzplijies
- Повелительноеuzplijieties
- Englishto impose oneself, to force oneself on
- Українськанав'язатися
- Lietuviųįkyrėti, primygtinai siūlytis
- uzmāktiesнавязываться