uzplītiesC2
veiksmažodis/ˈuzpliːties/
Vertimas
įkyrėti, primygtinai siūlytis
Neatlaidīgi, netaktiski vērsties pie kāda, prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml.; uzmākties.
Atkakliai, netaktiškai kreiptis į ką nors, reikalaujant, prašant, siūlant ir pan.; lįsti.
Esamasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1. | uzplijos | uzplijamies |
| 2. | uzplijies | uzplijaties |
| 3. | uzplijas | uzplijas |
Būtasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1. | uzplijos | uzplijāmies |
| 2. | uzplijies | uzplijāties |
| 3. | uzplijās | uzplijās |
Būsimasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1. | uzplīšos | uzplīsimies |
| 2. | uzplīsies | uzplīsieties / uzplīsities |
| 3. | uzplīsies | uzplīsies |
- Bendratisuzplīties
- Liepiamojiuzplijies
- Liepiamojiuzplijieties
- Englishto impose oneself, to force oneself on
- Русскийнавязаться
- Українськанав'язатися
- uzmāktieskibti