spītsB2
іменник/spˈiːts/1. відміна · чоловічий
Переклад
упертість, наперекір
Psihes, rakstura, personības īpašība, kas izpaužas apzinātā, nepiekāpīgā izturēšanās, rīcības veidā, kurš krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu; spītība (1).
Властивість психіки, характеру, особистості, що виявляється в усвідомленому, непоступливому способі поведінки, дії, який різко відрізняється від (чиїхось) бажань, вказівок, поглядів і метою якого зазвичай є зашкодити (тому), завдати чогось небажаного; упертість (1).
чоловічий
| одн. | мн. | |
|---|---|---|
| N | spīts | spīti |
| Ģ | spīta | spītu |
| D | spītam | spītiem |
| A | spītu | spītus |
| L | spītā | spītos |
| V | spīt | spīti |
жіночий
| одн. | мн. | |
|---|---|---|
| N | spīts | spītis |
| Ģ | spīts | spīšu |
| D | spītij | spītīm |
| A | spīti | spītis |
| L | spītī | spītīs |
| V | spīts | spītis |
- Englishspite, defiance, stubbornness
- Русскийупрямство, назло
- Lietuviųužsispyrimas, atkaklumas