spītsB2
noun/spˈiːts/1. declension · masculine
Translation
spite, defiance, stubbornness
Psihes, rakstura, personības īpašība, kas izpaužas apzinātā, nepiekāpīgā izturēšanās, rīcības veidā, kurš krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu; spītība (1).
A trait of the psyche, character, personality, manifested in a deliberate, unyielding manner of behavior, action, which sharply differs from (someone's) wishes, instructions, views and whose aim is usually to harm (it), to do something undesirable; obstinacy (1).
masculine
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| N | spīts | spīti |
| Ģ | spīta | spītu |
| D | spītam | spītiem |
| A | spītu | spītus |
| L | spītā | spītos |
| V | spīt | spīti |
feminine
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| N | spīts | spītis |
| Ģ | spīts | spīšu |
| D | spītij | spītīm |
| A | spīti | spītis |
| L | spītī | spītīs |
| V | spīts | spītis |
- Русскийупрямство, назло
- Українськаупертість, наперекір
- Lietuviųužsispyrimas, atkaklumas