spītsB2
daiktavardis/spˈiːts/1. linksniuotė · vyriškoji
Vertimas
užsispyrimas, atkaklumas
Psihes, rakstura, personības īpašība, kas izpaužas apzinātā, nepiekāpīgā izturēšanās, rīcības veidā, kurš krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu; spītība (1).
Psichikos, charakterio, asmenybės savybė, pasireiškianti sąmoningu, nenuolaidžiu elgesio, veiksmo būdu, kuris ryškiai skiriasi nuo (kieno nors) norų, nurodymų, pažiūrų ir kurio tikslas paprastai yra (tam) pakenkti, padaryti ką nors nepageidaujamo; užsispyrimas (1).
vyriškoji
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| N | spīts | spīti |
| Ģ | spīta | spītu |
| D | spītam | spītiem |
| A | spītu | spītus |
| L | spītā | spītos |
| V | spīt | spīti |
moteriškoji
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| N | spīts | spītis |
| Ģ | spīts | spīšu |
| D | spītij | spītīm |
| A | spīti | spītis |
| L | spītī | spītīs |
| V | spīts | spītis |
- Englishspite, defiance, stubbornness
- Русскийупрямство, назло
- Українськаупертість, наперекір