saspīlētC2
darbības vārds/sˈaspiːleːt/
Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, cilvēku attiecībās) rodas saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | saspīlēju | saspīlējam |
| 2. | saspīlē | saspīlējat |
| 3. | saspīlē | saspīlē |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | saspīlēju | saspīlējām |
| 2. | saspīlēji | saspīlējāt |
| 3. | saspīlēja | saspīlēja |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | saspīlēšu | saspīlēsim |
| 2. | saspīlēsi | saspīlēsiet / saspīlēsit |
| 3. | saspīlēs | saspīlēs |
- Nenoteiksmesaspīlēt
- Pavēles izteiksmesaspīlē
- Pavēles izteiksmesaspīlējiet
- Englishto tense, to strain
- Русскийнапрячь, натянуть
- Українськанапружити, натягнути
- Lietuviųįtempti, suspausti