saspīlētC2
verb/sˈaspiːleːt/
Translation
to tense, to strain
Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, cilvēku attiecībās) rodas saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
To cause, to be the reason that (e.g. in human relations) a lack of harmony, unfriendliness, also hostility arises, which may turn into a clash.
Present
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | saspīlēju | saspīlējam |
| 2. | saspīlē | saspīlējat |
| 3. | saspīlē | saspīlē |
Past
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | saspīlēju | saspīlējām |
| 2. | saspīlēji | saspīlējāt |
| 3. | saspīlēja | saspīlēja |
Future
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | saspīlēšu | saspīlēsim |
| 2. | saspīlēsi | saspīlēsiet / saspīlēsit |
| 3. | saspīlēs | saspīlēs |
- Infinitivesaspīlēt
- Imperativesaspīlē
- Imperativesaspīlējiet
- Русскийнапрячь, натянуть
- Українськанапружити, натягнути
- Lietuviųįtempti, suspausti