saspīlētC2
veiksmažodis/sˈaspiːleːt/
Vertimas
įtempti, suspausti
Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, cilvēku attiecībās) rodas saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
Pasiekti, būti priežastimi, kad (pavyzdžiui, žmonių santykiuose) atsiranda santarvės trūkumas, nedraugiškumas, taip pat priešiškumas, galintis peraugti į susidūrimą.
Esamasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1. | saspīlēju | saspīlējam |
| 2. | saspīlē | saspīlējat |
| 3. | saspīlē | saspīlē |
Būtasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1. | saspīlēju | saspīlējām |
| 2. | saspīlēji | saspīlējāt |
| 3. | saspīlēja | saspīlēja |
Būsimasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1. | saspīlēšu | saspīlēsim |
| 2. | saspīlēsi | saspīlēsiet / saspīlēsit |
| 3. | saspīlēs | saspīlēs |
- Bendratissaspīlēt
- Liepiamojisaspīlē
- Liepiamojisaspīlējiet
- Englishto tense, to strain
- Русскийнапрячь, натянуть
- Українськанапружити, натягнути