kārdinātC2
darbības vārds/kˈaːrdinaːt/
Censties panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt).
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | kārdinu | kārdinām |
| 2. | kārdini | kārdināt |
| 3. | kārdina | kārdina |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | kārdināju | kārdinājām |
| 2. | kārdināji | kārdinājāt |
| 3. | kārdināja | kārdināja |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | kārdināšu | kārdināsim |
| 2. | kārdināsi | kārdināsiet / kārdināsit |
| 3. | kārdinās | kārdinās |
- Nenoteiksmekārdināt
- Pavēles izteiksmekārdini
- Pavēles izteiksmekārdiniet
- Englishto tempt, to entice
- Русскийискушать, соблазнять
- Українськаспокушати, вабити
- Lietuviųgundyti, vilioti