kairinātC2
darbības vārds/kˈairinaːt/
Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā) reakciju.
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | kairinu | kairinām |
| 2. | kairini | kairināt |
| 3. | kairina | kairina |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | kairināju | kairinājām |
| 2. | kairināji | kairinājāt |
| 3. | kairināja | kairināja |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | kairināšu | kairināsim |
| 2. | kairināsi | kairināsiet / kairināsit |
| 3. | kairinās | kairinās |
- Nenoteiksmekairināt
- Pavēles izteiksmekairini
- Pavēles izteiksmekairiniet
- Englishto irritate, to tantalize
- Русскийраздражать, дразнить
- Українськадратувати, дражнити
- Lietuviųdirginti