kārdinātC2
verb/kˈaːrdinaːt/
Translation
to tempt, to entice
Censties panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt).
To seek to bring about by one's behavior, actions, speech that (in someone) a strong urge, desire arises (for something, to do something).
Present
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | kārdinu | kārdinām |
| 2. | kārdini | kārdināt |
| 3. | kārdina | kārdina |
Past
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | kārdināju | kārdinājām |
| 2. | kārdināji | kārdinājāt |
| 3. | kārdināja | kārdināja |
Future
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | kārdināšu | kārdināsim |
| 2. | kārdināsi | kārdināsiet / kārdināsit |
| 3. | kārdinās | kārdinās |
- Infinitivekārdināt
- Imperativekārdini
- Imperativekārdiniet
- Русскийискушать, соблазнять
- Українськаспокушати, вабити
- Lietuviųgundyti, vilioti
- kairinātto irritate