kārdinātC2
veiksmažodis/kˈaːrdinaːt/
Vertimas
gundyti, vilioti
Censties panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt).
Stengtis savo elgesiu, veiksmais, kalba pasiekti, kad (kam nors) kiltų stiprus potraukis, noras (ko nors, ką nors daryti).
Esamasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1. | kārdinu | kārdinām |
| 2. | kārdini | kārdināt |
| 3. | kārdina | kārdina |
Būtasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1. | kārdināju | kārdinājām |
| 2. | kārdināji | kārdinājāt |
| 3. | kārdināja | kārdināja |
Būsimasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1. | kārdināšu | kārdināsim |
| 2. | kārdināsi | kārdināsiet / kārdināsit |
| 3. | kārdinās | kārdinās |
- Bendratiskārdināt
- Liepiamojikārdini
- Liepiamojikārdiniet
- Englishto tempt, to entice
- Русскийискушать, соблазнять
- Українськаспокушати, вабити
- kairinātdirginti