iztraucētC1
veiksmažodis/ˈiztraut͡seːt/
Vertimas
sutrukdyti, išbaidyti
Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī); būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kāda stāvoklī).
Savo elgesiu, veiksmais, kalba pasiekti, kad (kas nors) staiga nutrauktų (veiklą, taip pat būvimą kokioje nors būsenoje); būti priežastimi to, kad (kas nors) staiga nutraukia (veiklą, taip pat būvimą kokioje nors būsenoje).
Esamasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1. | iztraucēju | iztraucējam |
| 2. | iztraucē | iztraucējat |
| 3. | iztraucē | iztraucē |
Būtasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1. | iztraucēju | iztraucējām |
| 2. | iztraucēji | iztraucējāt |
| 3. | iztraucēja | iztraucēja |
Būsimasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1. | iztraucēšu | iztraucēsim |
| 2. | iztraucēsi | iztraucēsiet / iztraucēsit |
| 3. | iztraucēs | iztraucēs |
- Bendratisiztraucēt
- Liepiamojiiztraucē
- Liepiamojiiztraucējiet
- Englishto disturb, to interrupt
- Русскийпотревожить, помешать
- Українськапотурбувати, завадити