iztraucētC1
дієслово/ˈiztraut͡seːt/
Переклад
потурбувати, завадити
Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī); būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kāda stāvoklī).
Своєю поведінкою, діями, мовленням домогтися того, щоб (хтось) раптово припинив (діяти, а також перебувати в якомусь стані); бути причиною того, що (хтось) раптово припиняє (діяти, а також перебувати в якомусь стані).
Теперішній
| одн. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | iztraucēju | iztraucējam |
| 2. | iztraucē | iztraucējat |
| 3. | iztraucē | iztraucē |
Минулий
| одн. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | iztraucēju | iztraucējām |
| 2. | iztraucēji | iztraucējāt |
| 3. | iztraucēja | iztraucēja |
Майбутній
| одн. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | iztraucēšu | iztraucēsim |
| 2. | iztraucēsi | iztraucēsiet / iztraucēsit |
| 3. | iztraucēs | iztraucēs |
- Інфінітивiztraucēt
- Наказовийiztraucē
- Наказовийiztraucējiet
- Englishto disturb, to interrupt
- Русскийпотревожить, помешать
- Lietuviųsutrukdyti, išbaidyti