iztrūcinātC2
veiksmažodis/ˈiztruːt͡sinaːt/
Vertimas
išgąsdinti, pabaidyti
Izbaidīt; satraukt.
Išgąsdinti; sujaudinti.
Esamasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1. | iztrūcinu | iztrūcinām |
| 2. | iztrūcini | iztrūcināt |
| 3. | iztrūcina | iztrūcina |
Būtasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1. | iztrūcināju | iztrūcinājām |
| 2. | iztrūcināji | iztrūcinājāt |
| 3. | iztrūcināja | iztrūcināja |
Būsimasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1. | iztrūcināšu | iztrūcināsim |
| 2. | iztrūcināsi | iztrūcināsiet / iztrūcināsit |
| 3. | iztrūcinās | iztrūcinās |
- Bendratisiztrūcināt
- Liepiamojiiztrūcini
- Liepiamojiiztrūciniet
- Englishto startle, to frighten
- Русскийнапугать, вспугнуть
- Українськаналякати, сполохати